viens deviņi četri viens ceļš
1941. gada augustā Cēsu ebreji bija spiesti pamest savas mājas un doties prom. Daudzi tika nogalināti Cēsu apriņķa mežā, bet tie daži, kas izdzīvoja, uz dzīvi Cēsīs nekad vairs neatgriezās. Mirušo vārdi un atmiņa par viņiem tika izdzēsta.
Šī pilsētvides darba mērķis ir ievietot viņus atpakaļ tagadnē, vēsturē un Cēsu ikdienas dzīvē, ļaujot viņu piemiņai atgriezties pie savām mājām. Ceļš, kuru viņi staigāja, ir tas pats, kuru cēsnieki un pilsētas viesi iet šodien.
“viens deviņi četri viens ceļš” sastāv no 72 betona objektiem – skulptūrām, kas ir novietotas dažādās Cēsu pilsētas ielās, kur dzīvoja nogalinātie ebreji. Par katras skulptūras prototipu kļuva tagadnē dzīvojoša cēsnieka ziedots apavu pāris. Katra cilvēka apavu ziedošana ir solidarizēšanās ar cietušajiem.
Apavi ir ne tikai zīme, kura apzīmē kāda prombūtni, jo ir tukši, bet tie vienlaicīgi liek domāt par klātbūtni, jo, iedodoties mājās, noaujam savus apavus. No ietvēm “iznirstošie” apavi kļūst kā sadzīviskas un poētiskas akmens skulptūras jeb miniatūri pieminekļi.
Esi sveicināts, aizmirstais!
Vides mākslas darba autori: Krista un Reinis Dzudzilo
Kuratore: Elīna Kalniņa
Tehniskais izpildījums: Sandis Aispurs
Satura izveidē izmantots Annas Katrīnes Sandleres zinātniski pētnieciskais darbs par Cēsu ebreju kopienu, kas tapis Cēsu Valsts ģimnāzijā 2018. gadā
Vides mākslas darbs tapis no 2020. līdz 2022. gadam.
