Skolnieku rotas piemineklis
Atjaunotais Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis iezīmē ceļu, pa kuru 1919. gada 6. jūnijā Latvijai nozīmīgajās brīvības cīņas uz fronti devās Skolnieku rota.
Cēsu kaujas, kas norisinājās 1919. gada vasarā, kad apvienotās igauņu un latviešu karaspēka vienības sakāva Latvijas un Igaunijas valstiskuma apdraudētājus – vācu landesvēra un Dzelzsdivīzijas daļas, ir viena no spilgtākajām epizodēm mūsu valsts vēsturē. Uzvara šajās kaujās nostiprināja jaunās Latvijas valsts neatkarību. Igaunijā savukārt uzvaru Cēsu kaujās atzīmē kā lielākos nacionālos svētkus – Uzvaras dienu landesvēra karā. Cēsu kaujās aktīvi piedalījās arī Ziemeļlatvijas skolu jaunatne – Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota.
Pieminekli atklāja 1938. gada 26. maijā, taču 12 gadus vēlāk, kā padomju režīmam nevēlams, piemineklis tika demontēts. Atmodas laikā tēlniece Maija Baltiņa no jauna radīja Skolnieku rotas pieminekli, kas tika atklāts 1992. gada 11. novembrī.
Mūsdienās katru gadu 11. novembrī – Lāčplēša dienā pie pieminekļa ar svinīgu uzrunu iesākas lāpu gājiens.
