Gūdu klintis

Gūdu klintis ir interesantas ar savu formu, kas atgādina milzīgu kuģi vai aisbergu. Tās slejas iekšā upē, sadalot to aktīvajā tecējumā un mierīgā baseinā ar viltīgajiem atvariem. Klints augstums ir 18 metri, bet nogāzes augstums – 50 metri. Kopējais smilšakmens ieža atsegums ir 390 metrus garš, kas to padara par vienu no lielākajiem gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā.

Dienvidu rietumu sienā pie Gaujas ūdens līmenī ir 4,5 metrus dziļa un 6 metrus plata niša. Gūdu klintīs ir atrastas tādas nozīmīgas vēstures liecības kā bruņuzivju, bārkšspuru, žokļžauņu un bezžokleņu zivju atliekas, kā arī fosforīta konkrēcijas.

Šis devona laika iezis ir iemantojis vairākus nosaukumus: Tālskatu klintis, Gaviļu iezis. Senāk Gaujas palienē pie ieža bijušas pļavas, kur ganīti lopi. Skanīgās ganu dziesmas un gaviles atbalsojušās pret stāvo klinti un tā tas ir ieguvis nosaukumu Gaviļu iezis. Šobrīd gan upes krasts ir aizaudzis. Par Tālskatu iezi tas ir iesaukts jaunākos laikos, baudot skaisto ainavu, kas paveras no klints virsotnes.

Kāds nostāsts vēsta, ka tuvējās Gūdu mājās senatnē dzīvojis ļoti skops saimnieks, kas savu dvēseli bijis apsolījis velnam. Velns beigās tad arī ierāvis saimnieku ar visu naudas maisu pa stāvo krauju dziļajā atvarā pretī Gūdu klintīm. Šim atvaram plostnieki vienmēr ziedojuši sudraba naudu, lai tiktu garām viltīgajam līkumam. Ja noslīcis kāds plostnieks, vajadzējis Gaujā laist maizi ar degošu sveci, lai nelaimīgo upuri atrastu. Kurā vietā svece apdzisusi, tur arī bijis jāmeklē.

Pretim Gūdu klintīm Gaujas kreisajā krastā netālu no Līgatnes Dabas takām ir labiekārtotas piknika vietas ar galdiem, soliem, ugunskura vietām. Ir arī citas piknika vietas mežā pie Gaujas, posmā starp Jumpravu iezi, Katrīnas iezi un Gūdu klintīm.