Līgatnes upe
Līgatne, savulaik saukta arī Ligate vai Līgate, ir Gaujas kreisā pieteka Cēsu novadā. Upi šķērso autoceļš A2 un Rīgas-Valgas dzelzceļš. Līgatnes upe ir visstraujākā vidēja garuma upe Latvijā, tās kopējais garums ir 31 kilometrs. Sākums ir pie Nītaures, Mežoles paugurainē, Mežēku ezeriņā. Upes vidējais kritums ir 5,8 metri uz 1 kilometru, upes lejas posmā kritums palielinās līdz pat 6,6 metriem uz 1 kilometru.
Līgatnē ietek daudz avotu, tādēļ ūdens tajā ir tīrs, dzidrs un auksts. Augštecē, lejpus Nītaures-Spāres ceļa tiltam, upe tek pa 4 km garo Elles gravu. Sākot no Šķēpeļu dzirnavu ezera, upe tek pa 45-60 m dziļu ieleju. Lejtecē un vidustecē upes ūdeņi ir iegrauzušies dziļi pamatiežos, veidojot stāvas kraujas un gleznainus smilšakmens atsegumus.
Īpaši gleznainus krastus padara pirms 360-370 miljoniem gadu izveidojušies smilšakmens atsegumi un ievērojamu izmēru klintis. Lustūža klints, kas atrodas Līgatnes pilsētas pašā centrā, slejas 50 metrus virs upes. Pilsētā ir uzskaitīti līdz pat 333 mākslīgi veidoti pagrabi. Lustūzī tie savulaik bija izcirsti pat 2 stāvos. Tagad pa pilsētas vēsturisko centru ir labiekārtotas koka takas, kas ved arī līdz pagrabiem.
Upes ūdenī ir daudz skābekļa, un tajā dzīvo foreles un alatas un taimiņi. Lai zivis varētu nonākt līdz savai nārstu vietai augstāk pa straumi, pie Ānfabrikas klints ir izbūvēta koka konstrukcija – zivju ceļš, kur var vērot lašu migrāciju.