Amata
Upes nosaukums cēlies no senās lībiešu valodas ar nozīmi “straujā”. Amata tik tiešām ir straujākajā un krāčainākā pavasara upe Latvijā.
Tā ir 66 km gara Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā. Upe sākas Vidzemes augstienē no Kūkāļa ezera, 216 metrus virs jūras līmeņa, taču pastāv arī citi iztekas varianti. Lejasdaļā tā tek pa Amatas senleju stāvos, 15—25 m augstos smilšakmens un dolomīta krastos, kuros ir izveidojušies vairāki devona atsegumi, tostarp, Dzilnas iezis, Gulbju iezis, Vanagu iezis, Miglas iezis, u.c.
Gan kājāmgājējiem, gan arī laivotājiem paveras krāšņi skati uz miljoniem gadu gaitā dabas izveidotiem smilšakmens atsegumiem, un, protams, uz ievērojamo un mītiem apvīto Zvārtes iezi. 19 metrus augstais iezis ir viens no populārākajiem un ainaviskākajiem smilšakmens iežu atsegumiem Amatas upes krastā un kopumā Gaujas Nacionālajā parkā. Tas atrodas krāšņā mežu un pļavu ielokā. Par skaisto Zvārtas iezi ir daudz senu nostāstu, bet tā apkārtne atklāj daudz interesanta par augu valstību. Pavasarī ūdens mežonīgi un aizraujoši mutuļo, vēstīdams par siltās sezonas aizsākšanos.
Patiesu baudījumu upe sniegs tieši pieredzējušam laivotājam, kas vēlas gūt kalnu upju laivojuma cienīgas sajūtas. Amata kā laivošanas maršruts izmantojama tikai agrā pavasarī, parasti aprīļa sākumā, jo pēc pavasara paliem ūdens līmenis strauji krītas, un upe plūst zemu starp gultnes daudzajiem akmeņiem.
Lieliska alternatīva laivošanai ir gleznainā Ainavu krauja, kuru ejot, var apskatīt unikālos un daudzveidīgos smilšakmens atsegumus. Krāšņākais upes posms ir no Vidzemes šosejas Melturu tilta līdz Amatas tūristu apmetnei pie Kārļu – Līgatnes ceļa Veclauču tilta.