Zaķusala
Zaķusala savu nosaukumu ir ieguvusi jau tajos laikos, kad Līgatnē sāka ražot papīru. Ēkā Spriņģu ielā 1, kur senāk atradušās miltu, vēlāk papīra dzirnavas, mita vācieši, kas strādāja papīrfabrikā. Viņi Līgatnes upes lokos esot audzējuši trušus. Tolaik tika veidota Līgatnes karte, kurā vācieši šim pauguriņam devuši nosaukumu “Zaķu kalns”. Vietējiem tas neesot paticis, jo, sak, kas tad tas par kalnu! Tāpēc tautā to iesaukuši par Zaķusalu, kas savu nosaukumu ir saglabājusi līdz mūsdienām.
Zaķusala ir vieta, kur 19. gs. 80. gados tika uzceltas pirmās papīrfabrikas strādnieku dzīvojamās mājas. Papīrfabrikas akcionāru Mencendorfu ģimenes ideja bija Līgatni radīt par tā laika modernāko strādnieku ciematu. Vēlākos gados iecere piepildījās – šī vieta kļuva par vienu no tolaik modernākajām visā Eiropā. Divdesmitā gadsimta sākumā līgatniešu sociālais nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Arī mūsdienās liela daļa pilsētas iedzīvotāju dzīvo šajos koka namos.
Mencendorfu laikā Līgatnes papīrfabrikā ieviesa tradīciju izteikt pateicību ilggadējiem fabrikas strādniekiem. Tie, kas fabrikā bija nostrādājuši 25 gadus, tika apbalvoti ar sudraba karotīti un naudas prēmiju, bet par 50 gadu ilgu darba stāžu strādnieki saņēma apzeltītu karotīti un naudas prēmiju. Šī tradīcija pastāvēja līdz pat Otrajam pasaules karam. Visilgāk nostrādājušais darbinieks ir Ludvigs Celms, kurš darba gaitas Līgatnes papīrfabrikā sāka 8 gadu vecumā un tur nostrādāja 75 gadus.
