Sardzes namiņš
1889. gadā tika uzcelts papīrfabrikas sardzes namiņš, lai reģistrētu ienākošās un izejošās kravas. Tolaik fabrikai apkārt nebija sētas un caur tās teritoriju varēja brīvi pārvietoties gan zirgu pajūgi, gan gājēji, vēlāk arī auto.
Līgatnes papīrfabrikas teritorijā savulaik bija ierīkots šaursliežu dzelzceļš, pa kuru kursēja mazbānītis. Pirmais dzelzceļš būvēts 1894. gadā no vieglajām sliedēm ar sliežu platumu 750 mm, paredzēts rokas trulīšu pārvietošanai. Šīs trases savienoja lupatu noliktavas ar šķirošanas telpu Vidusfabrikā. Vēlāk uzbūvēja šaursliežu ceļu, kas savienoja Vidusfabriku ar Beiverku jeb Lejas fabriku, atvieglojot lupatu izejvielu transportēšanu uz ražošanas telpu. Vēl viens šaursliežu ceļš saistīja Vidusfabriku ar Anfabriku. Pēc Otrā Pasaules kara Anfabrikā atradās koka taras ražošanas telpas un gatavo taru katru dienu ar mazbānīti transportēja uz saiņotavu Vidusfabrikā.
1942./43. gadā no tika izbūvēta 8 kilometru gara šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Līgatnes dzelzceļa staciju ar papīrfabriku, lai nodrošinātu izejvielu un gatavās produkcijas transportēšanu. Šīs dzelzceļa līnijas posms joprojām ir redzams vietā, kur sliedes šķērso Brīvības ielu pie papīrfabrikas. Šis dzelzceļš darbojās līdz 1990. gadiem.
Savukārt kādreizējā bānīša sliežu vieta gar Līgatnes dīķi un kanālu tagad ir pārveidota par ainavisku pastaigu taku. Tā ved no Sardzes namiņa, tagadējā Līgatnes tūrisma informācijas centra, uz Anfabrikas iezi.
Atzīmējot Līgatnes papīrfabrikas 175. jubileju, 1990. gadā līdzās Sardzes namiņam tika uzstādīts piemineklis — akmens dzirnakmeņi ar iegravētu papīrfabrikas pirmo nosaukumu “Conradsruhe”. Šajā piemineklī ievietota kapsula, kas glabā Līgatnes papīra vēstures stāstu nākamajām paaudzēm.
