Rīgas kalns
Rīgas kalns ir viens no sešiem kalniem Līgatnē, kas ir apbūvēti. Savu nosaukumu kalns ieguvis tamdēļ, ka jau kopš 12. gadsimta šeit gājis ceļš, kas savienojis Rīgu un senās Cēsis jeb Vendeni.
Pēc tam, kad 19. gadsimta beigās Rīgas kalnā uzbūvēja koka dzīvojamās mājas, kalna klintīs izcirta trīs pagrabu gaņģus jeb ejas: lielā – 35,2 metru garumā, tajā atradās 23 pagrabi; vidējā eja 26,4 metru garumā ar 15 pagrabiem, un mazā eja 9 metru garumā ar 7 pagrabiem. Interesanti, ka pagrabu skaits katrā gaņģī atbilda dzīvokļu skaitam katrā mājā. Pagrabu būvniecību organizējis jaunais un talantīgais inženieris Eižens Irmers. Viņa vārdā nosaukts arī tiltiņš, kas ved gar šīm alām pāri graviņai. Dodoties pāri šim tiltiņam uz Anfabrikas iezi, pa ceļam Rīgas kalna sānos starp mākslīgi kaltajām smilšakmens alām apskatāma arī 11 metrus dziļa dabīgā ala. Tā ir viena no divām dabīgajām alām, kas sastopama Līgatnes apkārtnē. Otra ala redzama, braucot ar laivu pa Gauju pie Spriņģu ieža.
No Rīgas kalna paveras skaists skats uz Līgatnes pilsētu. Pilsēta izvietojusies uz sešiem kalniem. Šeit ir Rīgas kalns, tālāk Spriņģu kalns – vienīgais kalns Līgatnē, uz kura izveidots privātmāju rajons, Skolas kalns – ar seno skolas ēku un koka dzīvojamo māju, Pluču kalns – ar Līgatnes vidusskolu un divām koka dzīvojamām mājām, Ķiberkalns – ar bijušajiem fabrikas staļļiem un kūtīm, kuru tagad apdzīvo “Zeit” radošais kvartāls, un Remdenkalns, kur atrodas visvairāk vēsturisko strādnieku dzīvojamo māju. Tur ceļš iet tieši pa kalna virsotni, bet abās pusēs ir ielejas: labajā pusē – papīrfabrika, bet kreisajā – mazdārziņi.
Līgatnē ir tradīcija vasarā svinēt kalnu svētkus, katru gadu tos atzīmējot savā kalnā. Pirmie svētki notika Rīgas kalnā 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta un rīdzinieki aicināja visas Latvijas pilsētas, kurās ir Rīgas iela, svinēt svētkus. Un Līgatnē ir ne vien Rīgas iela, bet arī Rīgas kalns. Tāpēc svētki tika svinēti krāšņi.
