Līgatnes smilšakmens pagrabi
Kā tad tika veidoti līgatniešiem saimniecībā noderīgie smilšakmens pagrabi? Lai alas rakšana nebūtu veltīga, vispirms bija jāpārliecinās par ģeoloģiskajiem procesiem kalna virsotnē, izdarot kontrolrakumus. Tādā veidā varēja pārliecināties, kāds ir ieža dziļums, vai pamati ir gana cieti un vai apakšā nav avoti. Ja parādījās sūce vai birstošas smiltis, bija skaidrs, ka šajā vietā rakt alu nav jēgas, jo visticamāk tā iebruks. Daudzu alu rakšana tika sākta, bet darbus nācās pārtraukt tieši šī iemesla dēļ. Par gaņģiem dēvē garāku eju ar pagrabiem uz abām pusēm. Gaņģu rakšana bija ilgs process, kas prasīja vairākus gadus. Lai darbs ritētu raitāk, rakšanā iesaistījās gan alu saimnieki, gan radi un draugi. Darbs bija smags, jo izrakstās smiltis bija jānes prom.
Pirmie pagrabi smilšakmens iežu atsegumos veidoti tieši šeit, Lustūzī, jau ap 1770. gadu. Tos izraka miltu dzirnavu un strādnieku privātajām vajadzībām. Interesanti, ka Lustūzis ir vienīgais smilšakmens iezis Līgatnē, kur pagrabu alas ierīkotas vairākos stāvos.
Laika gaitā Lustūža ieža alas ir piedzīvojušas vairākas pārbūves un papildinājumus. Jauns alu izbūves posms sekoja 1815.–16. gadā, kad tika uzcelta Anfabrika, kas, līdzīgi kā vecās miltu dzirnavas, daļēji tika izmantota arī kā strādājošo mājokļi. Tāpēc radās nepieciešamība pēc papildus pagrabiem. Tālākā Lustūža izbūve saistās ar 1886. gadā apbūvēto Zaķusalu un pāris gadus vēlāk uzceltajām dzīvokļu mājām Skolas kalnā. Lustūža pagrabus izmantojis arī patērētāju biedrības “Konsums” veikals, kurš atradās tagadējā Līgatnes vīna darītavas veikala ēkā.
Pagrabalas pagātnē ir noderējušas ne vien pārtikas glabāšanai, bet arī patvērumam. Otrā pasaules kara laikā cilvēki slēpušies Lustūža pagrabalās no gaisa uzlidojumiem un bumbu sprādzieniem. Līgatniete Vallija Pastuhova atceras, ka kara laikā viņai ar ģimeni dažas dienas un naktis bijis jāpavada Lustūža alās, kur viņai un citiem iedzīvotājiem bija pagrabi. Kādā no šādām naktīm tika uzspridzināts tilts pie aptiekas, kā rezultātā alai priekšā aizvēlies liels klints bluķis, nosprostojot ieeju. Par laimi, nākamajā dienā izdevās bluķi pašu spēkiem novelt un izkļūt no alas.
Pēc Otrā pasaules kara dažas noliktavas pārveidoja par garāžām. Tomēr mitrā vide izrādījās nepiemērota automašīnu glabāšanai, jo tās stipri rūsējušas.
Mūsdienās Lūstūža pakājē iespējams sastapt vietējos amatniekus un iegādāties suvenīrus, vienā no bijušajām smilšakmens garāžām Līgatnes vīna darītava atvērusi degustāciju alu.
