Līgatnes papīrfabrika
Līgatnes vārds bieži vien asociējas ar papīra lapu, jo tieši papīrfabrikas dēļ šeit ir izveidojusies apdzīvota vieta. Jau 1815. gadā tika saražoti pirmie 1050 pudi papīra, pie kā pirmsākumā strādāja viens vācu meistars un piecpadsmit strādnieki. 1815./16. gadā uzbūvēja pirmo Līgatnes papīrfabrikas ēku – Anfabriku. Laikam ritot, ražošanas apjomi auga. 1830. gados uzbūvēja Vidusfabriku, 1849. gadā uzstādīja pirmo papīra mašīnu, septiņus gadus vēlāk – otro. Papīru pārdeva visā cariskajā Krievijā – to uzskatīja par viskvalitatīvāko. 1879. gadā Viskrievijas manufaktūru izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma sudraba medaļu. Pēc 1884. gada lielā ugunsgrēka fabriku atjaunoja un tur uzstādīja arī trešo papīrmašīnu. Līdz 1913. gadam Līgatnē ražoja īpaši augstas kvalitātes papīru, t.s. “carskuju bumagu”, ko izmantoja svarīgiem valsts dokumentiem.
20. gadsimta 20.–30. gados Līgatnē bija tā laika modernākās ražošanas iekārtas, un pati fabrika bija viena no izcilākajām smalkā papīra ražotnēm Eiropā. Latvijas Republikas laikā Līgatnē ražoja ap 100 dažādas šķirnes papīra. Papīrs tika eksportēts pa visu pasauli. Pēc Otrā pasaules kara ražošanu atsāka. 1952. gadā uzstādīja ceturto papīrmašīnu. 1970. gados iekārtas tika modernizētas.
1993. gadā 5. novembrī Līgatnes papīrfabrika daļēji nodega, bet par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem un Meža ministrijas piešķirto naudu tā tika atjaunota. Sākot ar 1994. gadu par papīra ražošanas galveno izejvielu kļuva makulatūra. No tās tika ražots kvalitatīvs zīmēšanas un akvareļu papīrs, melnais papīrs, kā arī nelielā apjomā papīrs ar ūdenszīmēm. Pamazām iekārtas novecoja, ievērojami arī sadārdzinājās papīra ražošanai nepieciešamās elektrības izmaksas un ražošana kļuva nerentabla, tāpēc 2014. gada maijā fabriku slēdza.
Pēc astoņu gadu dīkstāves fabrika tiek atjaunota un mūsdienās atdzimst jaunā veidolā. 2024. gada jūnijā atsākās papīra ražošana neliela apjomā – tiek izgatavots akvareļu papīrs.
