Ķiberkalns
Iespējams, ka tieši Ķiberkalnā esošā mūra māja ir devusi nosaukumu Līgatnei, jo sākotnēji māju sauca “Ligat”. Māja bija senākā un vienīgā, kas apkārtnē bija saglabājusies pēc Lielā Ziemeļu kara. Pēc 1815. gada, kad darbu sāka papīrfabrikas papīra dzirnavas, ēka tika atjaunota un šeit bija ierīkots papīrfabrikas kantoris un noliktava.
Tajā laikā vienīgais transports bija zirgu pajūgi. Katru dienu uz 70 km attālo Rīgu devās 60– 70 pajūgi ar saražoto papīru, bet atpakaļ veda papīra manufaktūrai nepieciešamās izejvielas. Ceļš turp un atpakaļ ilga 2–3 dienas. Lai smagās kravas pārvadātu, fabrikai vajadzēja uzturēt aptuveni 200 zirgu. Bija nepieciešami staļļi, un fabrikas vadība nolēma, ka vispiemērotākā vieta būs blakus noliktavām Ķiberkalnā. Kad 1889. gadā tika atklāts dzelzceļš Rīga–Valka–Tērbata, kravas pamazām sāka vest pa dzelzceļu, bet zirgus turpināja izmantot Līgatnes celtniecības darbos. Sākoties Pirmajam pasaules karam, celtniecības darbi Līgatnē vairs nenotika un vajadzība pēc zirgiem samazinājās. Tā vietā Ķiberkalnā izveidoja papīrfabrikas palīgsaimniecību ar dārzniecību, govju un cūku fermu. 1967. gadā pēc pārbūves ierīkoja stiklplasta cehu, kurā līdz pat 2002. gadam ražoja aizsargķiveres motobraucējiem un pilotiem, kā arī laivas un citus izstrādājumus. Kopš 2020. gada senākā mūra ēka Līgatnē ir iekļauta “Zeit” radošajā kvartālā, kurā var baudīt mākslu un koncertus, apmeklēt kafejnīcu, rīkot seminārus, nakšņot dizaina viesnīcā un izklaidēties tīklu parkā blakus esošajā mežā.
Ķiberkalnā, Parka ielā 1, atrodas vēl viena vēsturiska ēka, pazīstama kā “vecā kungu māja”. Tā celta 1818. gadā un sākotnēji kalpoja par pirmā Līgatnes papīrfabrikas īpašnieka Kārļa Ķibera ģimenes dzīvojamo māju. Vairākkārt atjaunota, tā saglabājusies līdz mūsdienām.
