Kaķukrogs

Cēsu novada Vaives pagastā esošā Kaķukroga ēka pirmo reizi minēta 19. gs. pirmajā pusē un saistāma ar krogu pasta staciju kompleksiem. Toreiz saukta par “Kaķa krogus” jeb “Kakit krog”. Centrālā krogus daļa un divas stadulas galos (nojume pie kroga zirgu un pajūgu novietošanai) apvienota vienā būvē. Malās bijuši trīsstūra zelmiņiem vainagoti stadulu gali ar iebraucamajiem vārtiem, bet vidū – četru mūra stabu balstīts, ēkā iedziļināts lievenis ar nelielu frontonu virs tā. Šāda tipa krogus kompleksa būves sastopamas arī netālajā Vāveres krogā un citur Latvijā.

1904. gadā Kaķukrogā dibināta Vaives Viesīgā biedrība. Bijušais krogus ēku komplekss tika pārbūvēts, un 1927. gada 30. oktobrī ar mācītāja Apkalna svētību atklāts Vaives pagasta tautas nams. Plašajās ēkas telpās dažādos laikos draudzīgi sadzīvoja gan pagasta valde, piensaimnieku piena savāktuve, veikals, kafejnīca, pasts un telefona centrāle. 

Mūsdienās par senajiem krogus laikiem atgādina ēkas nosaukums – Kaķukrogs. Laika gaitā notikušas vairākas izmaiņas telpu izvietojumā un piepildījumā. Bet senais Kaķukrogs allaž kalpojis kā nozīmīgs sabiedriskais centrs. No 2017. gada ar Leader projektu finansējumiem izremontētajās, gaišajās un mūsdienīgajās telpās darbojas Vaives Amatu māja. Kaķukrogā mājvietu radis arī privāts kokapstrādes uzņēmums. Joprojām aktīvs ir Vaives Tautas nams, nodrošinot mēģinājumu telpas amatiermākslas kolektīviem un rīkojot pasākumus. 

Gan sendienās, gan šodien zem Kaķukroga jumta, gluži kā pasakā par vecīša cimdiņu, mājvietu raduši dažādu funkciju nodrošinātāji. Divas telpas nodotas  biedrībai “Latvijas Sarkanais krusts”. Pēc principa “kas vienam lieks, otram prieks” ēkā darbojas sadzīves mantu apmaiņa, uz kurieni dodas gan tuvāk, gan tālāk dzīvojoši iedzīvotāji. 

 Ēkas centrā atrodas kamīnzāle, kurā regulāri tiek eksponēti apkaimes mākslinieku darbi. Tautā telpu dēvē arī par Čigānu zāli. Kā vēsta leģenda, citās krogus telpās čigāni nav ielaisti, tāpēc telpa, kurā tie pulcējušies, ieguvusi šādu nosaukumu. 

Kaķukrogu un tā teritoriju apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība. 

Vaives pagasts 

Vaives pagasts veidojies no septiņu agrāko muižu zemēm: Veismaņu muižas, Zeklermuižas (Zetlera muižas), Ruckas muižas, Cēsu pilsmuižas, Cēsu mācītājmuižas, Priekuļu muižas un Rāmuļu muižas. 

No 18. gs. 60. gadiem līdz pat 1925. gadam šī teritorija  nes  Veismaņu pagasta vārdu, jo šīs zemes pieder Veismaņu muižas lielkungam fon Blakenhagenam. 

1925. gada aprīlī Cēsu apriņķa pašvaldība pieņēmusi lēmumu, kurā norādīts, ka Veismaņu pagastu jāpārdēvē par Balto pagastu (varbūt tāpēc, ka tobrīd šajā pusē bijuši vairāki kaļķu cepļi un apkārtne bieži vien tinusies baltos dūmos un putekļos).  

Tomēr pagasta valde apspriedusies un nav piekritusi šim nosaukumam, bet nolēmusi, ja jau jāmaina nosaukums, tad dot pagastam Vaives vārdu, par godu Vaives upītei, kura, uzņemot sevī 7 mazākas upītes – Dakšupīti, Dzeņupīti, Rīdzeni, Kaķupīti, Krievupīti, Pelnupi un Veismaņu upi, – kļūst par gana lielu upi, uz kuras pagasta teritorijā ir uzceltas divas ūdensdzirnavas. 

Gluži tāpat kā Rīga nekad nav gatava, liekas arī Vaives pagasts nekad nav gatavs, jo, laikam ejot, mainoties varām, arī Vaives pagasts tiek pakļauts daudz un dažādām reformām: 

• Līdz 1925. gadam Veismaņu pagasts 
• 1925. – 1944. gads –  Vaives pagasts 
• 1944. gada 3. oktobris –  Vaives pagasta izpildkomiteja 
• 1945. gada 27. marts – Vaives ciema padome  
• 1945. gada 25. aprīlis- ciema padomes vietā izveido divas lauku padomes  – 1. Vaives lauku padome ar “sēdekli” ,,Kaķukrogā”, 2. Rīdzenes lauku padome ar sēdekli ,,Jaunlejas Pauču”  mājās. 
• 1945. gada 1. jūlijā  tiek nodibinātas Vaives un Rīdzenes ciema padomes. 
• 1945. gada 8. oktobrī tiek izveidota Vaives pagasta Darbaļaužu deputātu izpildkomiteja. 
• 1949. gadā likvidē Vaives un Rāmuļu pagastus un izveido Vaives un Rāmuļu ciemus. 
• 1950. gadā likvidē apriņķus un izveido rajonus. 
• 1960. gadā Vaives ciema teritoriju pievieno Priekuļu ciemam. 
• 1976. gadā atkal izveido Vaives ciemu un tam pievieno Rāmuļu ciema teritoriju. 
• 1977. gadā Vaives ciemam pievieno daļu Priekuļu ciema  teritorijas 
• 1987. gadā vēl pievieno daļu no Skujenes ciema teritorijas. 
• 1990. gadā tiek likvidēts Vaives ciems un atjaunots Vaives pagasts. 
• 2008. gadā Vaives pagastam tiek izveidots un apstiprināts savs ģerbonis. 
• 2009. gada 1. jūlijā reģionālā reforma Vaives pagastu apvieno ar Cēsu pilsētu vienā – Cēsu novadā.