Eižens
Tālajā 100 gadus senajā vēsturē Līgatnē bija vairāk nekā 20 dažāda izmēra tilti un tiltiņi. Tie saīsināja ceļu no viena kalna uz otru, šķērsoja kanālus, veda pāri Līgatnes upītei un pāri Gaujai. Daudziem mazajiem kājāmgājēju tiltiņiem doti cilvēku vārdi. Vienā pusē esot bijis vīrieša vārds, otrā – sievietes. Vīrieša vārdi ir bijuši veltīti Mencendorfa dzimtas fabrikas vadītājiem vai citiem Līgatnes papīrfabrikas vadošajiem speciālistiem, otrā pusē – viņu sievu vārdi. Kā liecina senās fotogrāfijas, Līgatnē reiz bijuši tiltiņi “Arnolds”, “Vilhelms”, “Artūrs”, “Hugo”, “Aleksander”, “Eugen”, “FRIC”. Pāri kanālam pretī Zaķusalas mājām atradies tiltiņš “Gustavs”, kas veltīts ilggadējam fabrikas tehniskajam direktoram Gustavam Pētersonam. Šī tiltiņa otrā pusē neesot bijis sievas vārda, jo viņš visu mūžu palicis vecpuisī. Taču tautā šis tiltiņš dēvēts par Randiņu tiltu, jo tas atradies nostāk no cilvēku acīm un jauniešiem paticis tur satikties.
Agrāk Līgatnes tuvumā arī pāri Gaujai ir bijuši vairāki tilti. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā tie tika iznīcināti, bet pēdējais, pagaidu tilts, kas tika uzbūvēts Otrā pasaules kara laikā un atradās pavisam netālu no tagadējās pārceltuves Gaujas ielas galā, kalpoja vēl dažus gadus pēc kara beigām. 1947. gadā Līgatnes papīrfabrika, savedot kārtībā vāciešu atstāto prāmi, ierīkoja pārceltuvi, lai fabrikas strādnieki no Lielstraupes puses varētu tikt uz darbu. Pārceltuve darbojas arī mūsdienās. Tagad došanās pāri Gaujai ar prāmi ir unikāla pieredze. Tā ir vienīgā šāda tipa pārceltuve visā Baltijā, kur prāmi pāri upei ved straumes spēks.
