Aptieka
Šajā ēkā, kur tagad ierīkots Līgatnes vīna darītavas veikaliņš, līdz pat 2019. gadam bijusi aptieka. Māja ir celta 1895. gadā, un sākotnēji tajā atradies veikals. Tā bija pirmā Līgatnes papīrfabrikas celtā sabiedriskā ēka pēc 1884. gada janvāra ugunsgrēka papīrfabrikā. Pēc Pirmā pasaules kara uz šejieni pārcēla aptieku, kas pirms tam atradās papīrfabrikas teritorijā.
Ēka ir piedzīvojusi arī dažu briesmu stundu, kad 1944. gadā vācu armija nometa divas bumbas uz Līgatni, kā rezultātā aizdegās aptiekas jumts. Cilvēki glāba aptieku, pa ķēdīti padodot ūdeni spaiņos no dīķa līdz aptiekai. Kopīgās pūles atmaksājās, un aptieka pilnībā nenodega.
19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā tagadējā Spriņģu ielā starp aptiekas ēku ielas vienā pusē un biedrības namu otrā pusē ik sestdienu noticis tirgus. Gar ceļa abām malām bijušas slitas zirgu piesiešanai. No apkārtējiem ciemiem šurp sabraukuši tirgotāji un no ratiem tirgojuši dažādus produktus un izstrādājumus. Tas bijis liels notikums, uz kuru sanāca apkārtnes iedzīvotāji sapirkt nepieciešamo visai nedēļai. Šādi tirdziņi notikuši līdz pat 1935. gadam.
Līgatnes gide un vēstures entuziaste Rasmas Vanaga pierakstījusi līgatnietes Veltas Ozolas atmiņas: “Ja tirgus bija sestdienās, tad maizes cepēji savu preci ar zirgu pajūgiem veda gar mājām svētdienu rītos. Līgatnes papīrfabrikas miestā 1930. gados bijuši divi maizes cepēji: Auers un Nāzers. Lielākā daļa veco ļaužu atceras tikai Aueru, acīmredzot tas ir bijis iecienītākais beķeris. Abiem kungiem esot bijušas taurītes, katram ar citu skaņu. Braucot pa miesta ceļiem, pie katras mājas viņi taurējuši, lai saimnieces zina, kurš beķeris ir piebraucis. Aueram ceptuve bijusi Spriņģu kalnā Auera mājā. Auers esot tirgojis ne tikai svaigu maizi, bet arī ūdenskliņģerus un dažādas kūciņas. It sevišķi garšīgas esot bijušas meteņa kūkas ar rožu eļļu.”
