Anfabrikas klintis
Pirmie pagrabi Anfabrikas klintīs tika izcirsti jau tad, kad 1815. – 16. gadā netālu uzcēla Anfabriku. Pagrabus izmantoja gan pārtikas glabāšanai, gan kā noliktavas.
Šobrīd 17 m augstās klintis ir valsts nozīmes dabas piemineklis, un tajās vairs nedrīkst neko cirst vai iegravēt. Tomēr Anfabrikas klints atsegumos saglabājušās daudzas senas liecības – vecākais ieraksts ir pat no 1788. gada, redzami arī 19. gadsimta ieraksti. Latvijas petroglifu centra pētnieki atraduši arī iegravētu skaiti “1711.”, taču nav zināms, vai tas ir gadskaitlis, vai domāts datums – 17. novembris. Uz klints labā stūra radzes ir redzams uzraksts “1940. 13.X Jānis Osis”. Iespējams, ka to atstājis Nacionālā teātra aktieris un režisors Jānis Osis, kurš mēdzis atpūsties netālu esošajās “Tītmaņu” mājās.
Redzama arī liecība no 1917. gada – iegravējums ar zobenu un saulīti fonā, kas attēlo vienu no latviešu strēlnieku bataljonu pulku krūšu nozīmes variantiem. Labi saglabājies gravējums, kas datēts 1921. gada 8. maijā. Meistarīgi iegrebts cilnis ar bareljefu Māras krustu sirds kontūrā, ko ietver cilvēka siluets, kas nometies uz ceļiem. Līdzās vārdi – “krusts sirdī” un “elektrība” un norādes uz Bībeles pantiem. Šis gravējums varētu būt veltīts Līgatnes papīrfabrikas kārtējai atdzimšanai, kad 1921. gada 9. maijā papīrfabrika atguva vienu no trim papīrmašīnām, kas Pirmā pasaules kara laikā bija aizvestas uz carisko Krieviju, un atsāka darbu.
Ir arī 1965. gada 29. septembra ieraksts, kas tapis pēc izrādes “Skroderdienas Silmačos”, kur VLT visdrīzāk nozīmē Valsts Liepājas teātris. Klints kreisās puses caurredzamajā alā 1985. gadā tika uzņemti raganas buršanas kadri pasaku filmai “Sprīdītis”.
