Lācis izglābj mednieku

Latviešu tautas pasakas ierunājis Aleksandrs Ļubinskis.

Pa mežu staigādams, mednieks ieraudzījis vecu koka stumbru. Pie stumbra piegājis celiņš, ka varējis pazīt, ka tas esot kāda zvēra iemīdīts. Mednieks nopratis, ka šinī stumbrā laikam kādam zvēram mājoklis, jo stumbra ārpuse, pa kuru zvērs rāpies augšā, bijusi noskrāpēta.

Aiz ziņkārības arī viņš uzrāpies diezgan augstajā stumbra galā un nejauši iekritis stumbra caurumā. Dibenā bijusi miga. Izrāpties no cauruma nebijis iespējams, un mednieks gaidījis pēdējo stundiņu.

Ap vakaru viņš izdzirdis kādu zvēru pa stumbru rāpjamies. Augšā ticis, zvērs apgriezies un laidis pakaļu pa priekšu caurumā, lai nolaistos migā.

Mednieks domājis, ka gals jau nu tā vai tā būšot, jo zvērs, kuru nu viņš pazinis par lāci, šo saspiedīšot. Tādēļ, neko nebēdēdams, rāvis tam aiz astes. Izbailēs, kā zibeņa trāpīts, lācis bijis no cauruma ārā, zemē un bez apstāšanās mežā iekšā. Skriedams tas arī izrāvis mednieku no cauruma, kurš tagad priecīgs devies mājās.