Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti"

“Augšstāva lievenī stāvēt bija tas pats, kas atrasties pasaules centrā: uz trim debesu pusēm – pāri Alaukstam, kura spožais līmenis, lai gan divu kilometru attālumā, rādījās kā sudraba bļoda gulam turpat zem lejas stāva logiem, pāri Taunam, kura purvainais krasts varētu būt aprakstīts “Ezerieša meitā”, pāri septiņsalu Inesim – izplētās desmitiem kilometru tāls novads zilu kalnu pauguru. Šķitums bija tāds, ka nav otras tik skaistas vietas visā pasaulē.” /L. Skalbe/

Savai mājai Vecpiebalgā, Incēnu kalnā, Kārlis Skalbe (1879- 1945) devis Saulrietu vārdu. Lielajā istabā līdz augšstāvam stiklotā gala siena ļauj ieplūst visai rožainajai norieta gaismai.

18 gadus (1926-1944) “Saulrieti” ir Skalbju ģimenes vasaras atpūtas vieta. Dzimto “Incēnu” tuvumā Kārlis Skalbe rod atelpu no trauksmainās Rīgas dzīves un smeļas iedvesmu literārajai darbībai. Dzejnieks veldzē dvēseli kopš bērnības pazīstamo un iemīlēto ezeru, mežu, pakalnu harmonijā.

Arī šodien zinātkārs ceļotājs ir mīļi gaidīts viesis latviešu pasaku ķēniņa pilī, kurā kopš 1987. gada darbojas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs. Tas ļauj ielūkoties Skalbju ģimenes tālo vasaru dzīvē. Neatkārtojama ainavu paveras no Kārļa, Lizetes un Ilzes Skalbju kapavietas Vaktskalnā, pietuvoties dzejnieka pasaules redzējuma brīnumam.

Kapavieta veidota kā laiva ar vējā plandošu buru, tā simbolizējot Kārļa Skalbes daiļrades romantisko līniju, un reizē tas ir Skalbju dzimtas traģikas simbols.