Hanzas savienība
Hanzas savienību dibināja 13. gadsimtā kā Ziemeļvācijas pilsētu, kā Lībekas un Hamburgas, tirgotāju ģilžu savienību. Vēlāk savienība paplašinājās, un tajā tika iekļautas Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastes pilsētas – no Vācijas un Nīderlandes līdz Latvijai un Igaunijai.
Hanzas savienība bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā. Astoņas tā laika Latvijas pilsētas piederēja pie Hanzas savienības, bet Rīga bija viena no galvenajām Hanzas pilsētām.
Savukārt Cēsu novads var lepoties ar divām Hanzas pilsētām – Cēsīm un Straupi.
CĒSIS
Cēsis (Wenden) pirmo reizi hronikās minētas 1206. gadā. Tā kā Cēsu pilsēta atradās tuvu Gaujai, 14. un 15. gadsimta mijā tā ieņēma nozīmīgu vietu tirdzniecībā, kļūstot par Hanzas savienības locekli. Viduslaikos pilsētai bija pašai sava nauda, savukārt 20. gadsimtā tā uz divām dienām kļuva par visas Latvijas galvaspilsētu. Cēsīs joprojām strādā viena no senākajām alus darītavām Ziemeļeiropā “Cēsu alus”.
Mūsdienās Cēsis ir kultūras un mākslas centrs, kur pagātnes liecības ir pamats mūsdienu radošumam un jaunām idejām. Cēsu vislielākie dārgumi ir vecpilsēta un labi saglabājušās Livonijas ordeņa pilsdrupas. Vecpilsētā ikviens var sastapt Laika veci, kurš rokā tur Cēsu pilsētas simbolu – lukturi, ar kuru iededzināt vecpilsētas laternas.
STRAUPE
Straupe ir unikāla ar to, ka tā ir mazākā Hanzas pilsēta pasaulē.
Sākot ar 14. gs. līdz pat 17. gs. beigām, ar nelieliem pārtraukumiem Straupē saimniekoja Rozenu dzimtas pārstāvji. Lai gan būšana pakļautībā, ierobežoja pilsētas brīvību, tomēr ģeogrāfiskais novietojums un ciešie sakari ar tuvākajām pilsētām un Rīgu, nodrošināja Straupei ekonomisko attīstību un tā kļuva arī par Hanzas savienības locekli. Nākamajos gadsimtos Straupes pilsēta piedzīvoja augušupeju, 1547. gadā minēts, ka Straupē bijusi pat sava sirdzēju māja jeb slimnīca, kas norāda uz ekonomiski augsti attīstītu pilsētas pārvaldi. Kad tieši Straupe beigusi pastāvēt kā pilsēta, nav zināms, dokumentos tā vēl minēta 1596. gadā. Vēlāk poļu-zviedru kara laikā Straupe kā pilsēta pamazām izzuda.
Izzuda pilsēta, bet tās vārds un pils pastāv vēl šodien. Līdz mūsdienām saglabājusies pils ar baznīcu un zvanu torni, aizsarggrāvju un vaļņu atliekām. Laika gaitā ievērojami mainījies pils ēku pielietojums un ārējais izskats. Senāk apkārt pilij bija izvietojušās pils saimniecības ēkas, no kurām tikai daļa saglabājusies līdz šodienai. Uz vairāku seno ēku pamatiem uzbūvētas dzīvojamās mājas.
Brauc ciemos un izmanto iespēju apskatīt divas Hanzas pilsētas vienuviet – katra ar savu šarmu un stāstu aicina!
Cēsu novads pievelk!
