Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca
Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā celta no 1801. līdz 1804. gadam, pārbūvēta un paplašināta no 1871. līdz 1873. gadam mācītāja Kārļa Ludviga Kēlbranta kalpošanas laikā, bet restaurēta pēc Tālava Jundža, mācītāja Edgara Jundža dēla, ierosinājuma un organizatoriskās vadības no 2009. līdz 2013. gadam.
Baznīcas draudze lepojas ar Georga Frīdriha Šteinmeijera vācu ērģeļbūves firmas 1914. gadā uzstādītajām ērģelēm, ozolkokā grieztu kanceli un altāri, lielajām griestu lustrām. Tā ir viena no lielākajām un skaistākajām luterāņu lauku baznīcām, kura saglabājusies gandrīz nemainīgā veidolā. Un vairāki mācītāji atstājuši pamatīgu devumu Latvijas kultūras vēsturē. Kristofs Reinholds Girgensons, kurš kalpoja no 1791. līdz 1814. gadam (literatūras tulkotājs, apgaismes ceļa gājējs), Kārlis Eduards Napjerskis, kalpojis no 1814. līdz 1829. gadam, kļuva pazīstams kā latviešu literatūras bibliogrāfs. Teoloģijas doktors profesors Edgars Jundzis, kalpojis no 1955. gada līdz 1986. gadam, pievērsās Jēzus dzīves pētniecībai, seno latviešu rakstu izzināšanai, sengrieķu valodas pētīšanai.
Pie baznīcas atrodas tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis Pirmā pasaules kara laikā un Brīvības cīņās (1914-1920) kritušajiem draudzes locekļiem. Pieminekli atklāja 1930. gadā, klātesot Valsts prezidentam Albertam Kviesim, Saeimas priekšsēdētājam Paulam Kalniņam, kara ministram Mārtiņam Vācietim un ģenerālim Jānim Balodim. Padomju laikos pieminekli pasargāja no nojaukšanas speciāli veidotais krūmu biezoknis tam apkārt.
Dievkalpojumi notiek svētdienās pulksten 12.00, bet ne katru nedēļu. Par dievkalpojumiem un ekskursijām nepieciešams iepriekš sazināties.
